Un tagad es jums nedaudz pastāstīšu par vietu, kur atrodas lielākā filiāle -
Jēkabpils iela 19A. Tas atrodas vienā no noziedzīgākajiem un nelabvēlīgākajiem Rīgas rajoniem. Četrus gadus mācoties bērnu centrā, es no visas sirds ienīdu tā atrašanās vietu. Kad agri satumsa, skolotāji neļāva meitenēm iet ārā vienatnē. Līdz pieturai bērnus vienmēr pavadīja vecāki bērni, dažreiz arī paši skolotāji. Noziedzība šajā rajonā ir gandrīz visur. Vecas mājas, nelegālo vielu tirdzniecības punkti un dzērāji uz katra stūra. Un dažiem no viņiem pat ir bērni. Attiecīgi šie bērni staigāja vienā un tajā pašā apkārtnē. Un tagad es saprotu, cik brīnišķīga ir šī atrašanās vieta. Tāpēc, ka šie paši bērni devās uz šo centru. Turklāt arī citas šī centra filiāles atradās apgabalos, kas iekļauti Rīgas noziedzīgāko rajonu
augšgalā. Kā es rakstīju iepriekš, viss ir saistīts ar pieejamību. Vecākiem no ģimenēm ar zemu sociālo statusu ne vienmēr ir iespēja vest bērnus uz dažādiem pulciņiem un vēl jo vairāk finansiāli atbalstīt bērna hobiju. Bet viņi joprojām ir vecāki, viņi spēj mīlēt un uztraukties par saviem bērniem, viņi arī nosaka robežas, kur viņu bērns var iet un kur nē. Un uz nodarbībām šajā centrā ieradās bērni no šādām ģimenēm. Citi bērni viņus diskriminēja, arī es. Viņus diskriminēja visi, izņemot skolotājus. Pēc mana uzskata, šie bērni bija rupji un augstprātīgi. Viņi necienīja citu cilvēku robežas, taču viņus par to nevar aizrādīt, tādā gadījumā, visticamāk, viņi dosies protestēt.